Piedzimšana

09.11.2018.

Sveiki, 

 

Es esmu Eva Meiere, zemnieka meita, sieviete, sieva un mamma ar uguni sirdī un dvēselē, kas mūžīgi un spēcīgi, brīžiem pat uzstājīgi liek man virzīties uz saviem mērķiem, meklēt atbildes uz saviem jautājumiem, gūt pieredzi, mācīties un attīstīties- arī kļūdoties un krītot, bet tad atkal ceļoties un darot ar vēl lielāku sparu un iedvesmu, jo es zinu, ka es to varu!

Jau kopš bērnības es vienmēr esmu domājusi par savas dzīves jēgu, par to- Kāpēc Es Esmu? Spēlējoties ar lellēm, mani vienmēr sajūsmināja iespēja radīt tām jaunus apģērbus no mammas lietotajām, un citreiz ne tik lietotajām zeķbiksēm.. Un atceros, ka es pat gribēju kļūt par apģērbu dizaineri, radīt cilvēkiem apģērbus, kas būtu ļoti īpaši, neko vairāk tolaik gan nedomāju, tikai zināju, ka tiem ir jābūt īpašiem ...cik ļoti man tas patika. Bezrūpīgā bernība pagāja un atskrēja vidusskolas izlaidums, kuru es atceros ar prieku, taču reizē ar skumjām un satraukumu, jo nez kāpēc- es Nezināju par ko es gribu kļūt!!! Par ko man iet tālāk mācīties?! Lai cik tas dīvaini liktos, bet es biju aizmirsusi savu bērnības sapni! AIZMIRSUSI! Un tākā man vienkārši bija kaut kur jāiet, es izvēlējos, kā tolaik domāju, vienīgo sev piemēroto variantu "Lai nav jāmocās" vismaz universitātē. Ar mocībām es domāju visus eksaktos priekšmetus, kuri man ļoti negribīgi un grūti padevās skolā, jo vienmēr domas lidoja kaut kur tur, debesīs...

Iestājos Latvijas Universitātē- Pedagoģijas, Psiholoģijas un Mākslas fakultātē par Interjera dizaineri. It kā jau "tuvu tam", bet ne gluži. 

Tas bija vairāk brīvības un sevis iepazīšanas laiks nekā mācības Universitātē. Pēc bakalaura darba aizstāvēšanas es atceros, ka jutu bezgalīgu atvieglojuma sajūtu, tā it kā akmens būtu noņemts no manas sirds, jo "pienākums vecāku priekšā" bija izpildīts, ar pusgada kavēšanos, bet izpildīts. Un tai pat laikā es sajutu bailes, jo patiesībā, es sevi nevarēju saukt par Interjera dizaineri, es jutu un zināju, ka tas nav mans ceļš.

Atgriezos atpakaļ mājpusē, apprecējos ar zemnieka dēlu no kaimiņu ciema un sagaidīju pasaulē divus brīnumainus dēlus. Biju kļuvusi par sievu, mammu un vēl arī mākslas skolas skolotāju. Dzīvojot dzīvi šajās dažādajās lomās, es tomēr sapratu, ka kaut kas man pietrūkst. Es biju sasniegusi tādu punktu savā dzīvē, ka jutu, ka es varu sākt dot, ka manī ir tik daudz visa kā laba, ka man steidzami ir kaut kas jāizdomā, lai to kvalitatīvi es varu nodot tālāk visiem, kas vēlēsies paņemt, neļaujot tam vienkārši sadegt un pazust manī. Tikai nevarēju saprast ko? Es vairākus mēnešus, auklējot savu nesen dzimušo otro dēlu, dzīvoju ar šo spēcīgo sajūtu, ka esmu gandrīz uz robežas, būs vainu uzplaukšana vai sadegšana...

Un tad kādā skaistā, 2018. gada agrā pavasara rītā devos ciemos pie savām vismīļākajām sievietēm- pie mammas un mana brāļa sievas uz kafiju un siltām sarunām. Nākošajā naktī notika brīnums. Es redzēju sapni. Es to redzēju, izdzīvoju un izjutu tik spilgti, ar visām emocijām un krāsām, ka piecēlos nakts vidū sēdus, ar strauji pukstošu sirdi un paātrinātu elpošanu. Un es zināju, kas man ir jādara, es zināju, kāpēc es esmu! Mani skāra iedvesma un es iztāstīju savu stāstāmo savām dāmām un mēs kopā sapratām, ka tas ir jādara, jo citādāk nevar! Darot visu, kas bija vajadzīgs, pāris nedēļu laikā, Aprīlī, Piedzimām MĒS- "Debesu Pļavas"- organisko audumu un aksesuāru veikals, kurš vēlas, parādīt, ka var citādāk, ka var pie ķermeņa likt tīru, elpojošu un radītu, saudzējot vidi. Ka var darīt atbildīgi, domājot par sekām. Organisko veikalu audums ir tikai sākums, sākums, kam dziļam un skaistam, tāpēc aicinam Jūs būt ar mums šajā piedzīvojumā un mēs sveicam ik katru, kurš apciemo mūsu e-veikalu, lasa šīs rindas un iegādājas ļoti samīļotus un rūpīgi atlasītus organiskos audumus un citus produktus, iepazīstot mūs pa īstam, atverot durvis uz citādāku pasauli. Uz iespēju mainīties! Tur kur ir mīlestība aiz katra darba, domas, vārda un rīcības, tur kur ir draudzība, cieņa un atbildība pret visu sev apkārt, kā cilvēkiem, dzīvniekiem, tā arī pret Māti Zemi.

ŠĀDI piedzima "Debesu Pļavas", vispirms manā sirdī, un tad realitātē- ticot saviem spēkiem, savas komandas uzticībai un tuvāko atbalstam. Mēs kopā varam visu! Un mums izdosies! Arī Jums izdosies! Sapņojiet un dariet! Dariet tā, kā saka sirdzapziņa, un tad noteikti Jūsu uguns degs mūžam.

Lai TOP!

 

Veltījums mums un Jums, sveicot ar Debesu Pļavas e-veikala atvēršanu,

kas atnāca pie manis agrā augusta rītā:

 

Piedzimšana.

 

          Es esmu piedzimis. Ak, cik šeit ir vēsi un smaržo arī tā… nedabiski. Tik daudz lampas un svešas acis, kuras es it nemaz nepazīstu. Piedzimstu jau ar grūtsirdību, jo es zinu kur es esmu atnācis un kas manī ir iekšā, ko es biju spiests darīt iepriekšējās dzīvēs, es to visu zinu, bet es to nesu sevī dziļi, dziļi un tāpēc ir tā… nedaudz skumji, jo es atkal esmu piedzimis un atkal man jāstaigā pa šo sāpju zemi, kur bērni dzimst aukstās betona celtnēs , svešu cilvēku vadībā. Bet tad es ieraugu savu māmiņu un tēti, paliek jau labāk. Siltums ieplūst manī no viena viņu acu skatiena, ak cik patīkami, kad beidzot tieku ielikts savas mātes rokās un cieši samīļots, arī tētis ir uzlicis man virsū savu plaukstu… paliek tā droši un ļoti, ļoti silti. Kas tad tas? Pēkšņi jūtu kaut ko slapju tekam sev virsū… tās ir asaras- mana tēva un mātes prieka un absolūtas laimības asaras, ka es beidzot esmu atnācis, un neskatoties uz to, ka es zinu, kas ir manī- kā melni dzijas kamoli pašos dziļumos, kas ir arī viņos pašos vēl, es tomēr redzu un sajūtu kā uzaust saule mūsu visu sirdīs un dvēselēs, ka neskatoties uz to, kas vēl ir mūsos- viņi mani mīl bez nosacījuma, bez nosodījuma, vienkārši mīl, jo es esmu. UN ES MĪLU VIŅUS! Tik ļoti mīlu viņus! Un ar šo mirkli es pieņemu lēmumu, ka manī vairs nav grūtsirdības, ka manī vairs nav skumjas un citas bēdas un raizes, jo ja viņi ir spējīgi mani tā mīlēt, kā es jūtu, tad man nav tiesību sevi vainot un nosodīt-tāpēc ES ARĪ SEVI MĪLU! Es nostājos ar abām kājām uz šīs Zemes stipri un pamatīgi, ka dzīvības dzīslas no mana ķermeņa ieaug un iesakņojas līdz pašas Mātes Zemes sirdij- ES MĪLU TEVI MĀMULĪT- ZEMĪT, vai dzirdi?! Es Tevi izārstēšu ar savu bezgalīgu mīlestību! Es iztaisnoju mugurkaulu un paceļu galvu stalti un cēli, un ar visu savu sirdi un dvēseli aizstiepjos līdz pašam, pašam Radītājam, un izjūtu vislielāko spēku, drošumu un dziļumu, patiesību un mīlestību. Sveiks Tēti- vai gaidīji mani atpakaļ? Nu es esmu atnācis un būsim vienoti mūžībā un bezgalībā. ES TICU TEV UN ATDODU SEVI VISU TAVĀS GĀDĪGAJĀS ROKĀS, un mana ticība un uzticība ir bezgalīga un visu varena, tāpat kā mana mīlestība pret visu ko Tu esi radījis, un ko es apmīļošu un pārradīšu sevī un it visur, kur tālāk iešu dzīvē, ar Mīlestību, Ticību, Stingrību, Drošumu, Bezgalīgu uzticību un Zināšanu, ka ES VARU! Un visi melnie kamoli, kas ir manī, manos mīļajos un visos uz Zemes un visapkārt, tie taps par mīlestību un tīru gaismu, un tā tam būs būt.

         Es atkal paveru acis uz maniem mīļajiem mammu un tēti, paveros apkārt uz vecmāti un citu medicīnas personālu, un es mīlu viņus… tagad. Es mīlu šo vietu, kur piedzimu… tagad, jo manī ir viss spēks, zināšanas un potenciāls to mainīt un padarīt labāku.

Es Esmu patiesi LAIMĪGS.

Es Esmu patiesi MĪLĒTS.

Es Esmu DIEVCILVĒKS.

UN MĪLESTĪBA IR VISURESOŠA.

 

Ar mīlestību,

Eva Meiere

2018. gada pasakainā vasara